1. |
||||
|
Vienots stāsts
Stobri jau kūp,
Domas sasalst un drūp,
Tu stāvi pie sienas...
Visa dzīve gar acīm,
Kādā paceltā rokā
Pulkstenis mirdz, -
Varbūt tā ir taisnības roka,
Varbūt apkārt esošais pūlis
Par atklātu netaisnību ņirdz
Stobri vēl kūp,
Domas uzšaujas augstu......,
Tu guli pie sienas...
Ķieģeļi šķiet tavi labākie draugi, -
Un katram ir vārds,
Kas it kā grāmatā rakstīts,
Un kopā tie veido vienotu stāstu
Vienīgi tu spēj to lasīt
Un redzēt citiem apslēpto zīmi;
Varbūt tādēļ tu vispār šeit esi,
Varbūt tādēļ tu piedzimi
Šī zīme ir tavas dzīvības ķīla,
Tajā rakstīts, ko devi un kas tev tiks ņemts
...Un it kā no pūļa
Atskan neskaidras balsis:
„Adios Amigos!
Tiksimies rīt!”
Un kāda madāma
Ar rozā ķepiņām,
Redzot ķermeni tavu,
Ģībonī krīt
|
||||
2. |
||||
|
Sapnis
Tu gulēji cieši,
Vien rāmajās krūtīs
Juti drebam tālu nojausmu...,
Ka neviena nepazīts klīsti
No vietas uz vietu,
No ausmas uz ausmu
Vēl tīts miega dūmakā murrāji klusi,
Bet tagad tik vien kā raugies uz to pusi,
Uz kuru bēgdamas aizšaujas drebošās ēnas,
Kad vakara krēsla jau vajā
Teikas, dziesmas un pasakas senas,
Un tos stāstus, kas vēl nav nākuši klajā
Tu gulēji cieši,
Vien rāmajās krūtīs
Juti drebam tālu nojausmu...,
Ka neviena nepazīts klīsti
No vietas uz vietu,
No ausmas uz ausmu
Tavā sapnī vesela dzīve aizritēja,-
Vai tā pagātne vai tāla nākotne bija?
|
||||
3. |
||||
|
Kādas dzīves bojāeja
Tik dzidra no rītiem
Ausīs skanēja mūzika,
Kas ļāva tev lidot,
Bet tagad tā sūrst,
Jo kaut kas drīz beigsies,
Tev kaut kas tiks atņemts;
Tava sirds bija dzīva,
Bet tagad tā lūst
Kad atvērsi acis,
Tiks nāvīgi nokauts šis skaistums;
Notrausdams pagātnes putekļus smagus,
Kas vēl pirms mirkļa tava ikdiena šķita,
Tu ieraudzīsi... –
Tu redzēsi vientuļu sauli,
Kas aizvakardienas debesīs spīd
Tu gribēsi raudāt,
Tu gribēsi izzust,
Tu gribēsi beigties,
Līdz ar to, kas būs beidzies
|
||||
4. |
||||
|
Izdzītais
Velna ragā,
Asiņu nagā,
Elles māgā,
Jodu sāgā,
Murgu vagā
Nelāgā,
Kur murgi
Savus murgus sargā, -
Tumsas aizsegā
No melnas nakts
Ir ausis rīts...
Pazemots
Un projām dzīts,
Tu dodies tur,
Kur ceļaspieķis,
Skumji ielāpi un raizes,
Rītausmā mirdzošas zvaigznes
Tevi sauc un tevi nes, -
Kur atdzīvinātas un koptas,
Šķīstītas tiek slimās,
Nogurušās dvēseles
No rēgu un no murgu varas,
Un no velnišķīgās pasaules
|
||||
5. |
||||
|
Rozā ķepiņas (ar tikko nojaušamiem nagiem)
Ar tikko nojaušamiem nagiem
Sirdī ieķērušās vien,
Tik nevainīgas šķiet
Šīs rozā ķepiņas nudien
Tās nespēj sirdi turēt,
Vien spēj to vaļā raisīt;
Nav laika vieniem un tiem pašiem purniņiem,
Kas zina, - varbūt redzēsimies rīt...
Lai atraisītā sirds gūst iedvesmu
No šiem mulsinoši spēcīgajiem vārdiem:
„Ak, jau jūsu apciemojuma laiks beidzas,
Vēl atklājiet, kurš parfīms jūsu ožai labāk tīk;
Mēs mīlam jūs! Jau jauni viesi pie mums steidzas...,
Mums, piemēram, šis rožu saldais, mazliet jutekliskais nekad neapnīk.”
Tik nevainīgas šķiet
Šīs rozā ķepiņas nudien,
Vien rožu saldais,
Mazliet jutekliskais parfīms
Ar tikko nojaušamiem nagiem
Sirdī ieķēries aizvien...
|
||||
6. |
||||
|
Vilkkaķis
Ko klīsti pa pasauli kā rēgs,
Vai saule tevi nīst?
Vai sen neesi tu sists,
Vai tikai - izsalcis?
Kas esi tu -
Vai vientuļš vilks,
Vai trenkāts kaķis?
Tu - radījums,
Kas neizprotams mums...
Vilkkaķis
Tāds bēdīgs skatiens,
Vecīt, tu atpaliec no laika;
Vai neesi tu izbēdzis
No ielas tās, kas - Tvaika...
Kas esi tu -
Vai vientuļš vilks,
Vai trenkāts kaķis?
Tu - radījums,
Kas neizprotams mums...
Vilkkaķis
|
||||
7. |
||||
|
Kaila bagātība
Draugs, par kādu naudu
Tu sev pirksi dzīves baudu?
- Tā pārāk liela nauda,
Kura sadega sirds ugunskurā;
Tā pārāk liela nauda,
Kura noslīka sirds ugunsjūrā,
Lai par to ko pirktu vēl...
Šai naudai skaita nav un mēra,
Ar to kailu bagātību mēra,
Ko tikai zvaigznēs skaita,
Un kas vienīgā spēj jaust,
Kad vientuļa un cēla
Mana ceļa zvaigzne aust
Man pieder tikai tas, kas viens,
Kas esmu es pats;
Un šai ceļā pienāks brīdis,
Kad man nepiederēs tas...
|
||||
8. |
Difūzija - Patvērums
03:48
|
|||
|
Patvērums
Tie koki, kas patvērumu
Dāvāja ikvienam,
Kas to zaros pirkstus
Kā biezos matos vēra,
Kas lieli bija, stipri
Un nesalaužami kā klintis,
Un vareni un dzīvespriecīgi
Kā pati jaunība,
Tik vien ar atlikušiem spēkiem
Tagad paceļ zarus,
Ar smagu un aizlauztu stāju
Vēl stutēdami debesis...
Lai nesagrūtu tās kā velti sapņi,
Lai nesagrūtu tās kā veltas cerības,
Lai neizdzistu tās kā zvaigznes,
Kas vecos laikos šķita - nekad nedzisīs...
Tie koki aizauguši
Krūmiem ērkšķainiem,
Un mākoņi, kas simtiem kopā stumti,
Drūmā miegā guļ virs tiem
Tu vari vēlēties, ko vēlies,
Uz vēsās zemes
Sapņus guldīdams kā savu miesu,
Un sapņos,
Jaunai dienai austot,
Tu jau celies... -
Tie koki,
Kas reiz patvērumu
Dāvāja ikvienam,
Un krūmi ērkšķainie
Un mākoņi,
Kas simtiem kopā stumti, -
Tie tevi uzklausīs
Un dos tev pajumti
|
||||
9. |
||||
|
Kādas draudzības sākums
Siltā virtuvē, kur pilns ar tvaikiem,
Nākdams itin kā no veciem laikiem,
Es klauvēju pie durvīm, vairs neceru nekā,
Man nosalušas pēdas, nosaluši pirksti,
Tur iekšā siltā krāsnī sārtas ogles dzirkstī
Sīc tējkanna, čurkst eļļa pannā,
Ir vecais kaķis aizgājis pie Dieva,
Bet lielā katlā vārās debesmanna
Un romantisku meldiņu dūc labi paēdusi sieva
Man auksti ir gan ārpusē, gan iekšā,
Es klauvēju pie durvīm, vairs neceru nekā,
Bet pēkšņi durvis veras manā priekšā,
Un apmulsusi, rozā seja, pielijusi tvaikiem,
Raugās manī, itin kā es būtu atnācis no veciem laikiem
‘Ak, kungs, cik noplucis tu esi!
Un kārns un izstīdzējis tu pēc vella,
Tev laikam ļoti slikta karma,
Lai neteiktu – pavisam mella
Nu, nekas, nāc iekšā,
Ir pelnos iesildīta vieta,
Un spainis pilns ar pienu,
Un grāmatplauktā – Rainis’
Šī kuplā sieviete šķiet jauka,
Lai arī nav manā gaumē,
Bet ieskatījusies man sejā viņa saka:
‘Kaķīt, lai arī tu ne pārāk labā formā esi, raugi,
Mēs vēl varam palikt labi draugi!’
|
||||
10. |
||||
|
Augštece (Ugunstece)
Lai pasaules sāpes lielā upē satek,
Lai vaidi skalojas kā niedres;
No pārestībām es būvēšu laivu,
Kuras burās pūtīs izmisuma vējš
Melns dūmu zibens upes gultnē kulsies,
Kad noguruma airus pacelšu kā spārnus,
Pāri dzīlēm tumšajām es braukšu
Zvejot prieku sev, un laimi saukšu
Ar izmisuma vēju burās,
Un kad upes vidū uguns kursies,
Tad no pārestībām uzbūvētā laiva, -
Mans drošais kuģis viņai pretī burās
Melns dūmu zibens upes gultnē kulsies,
Līdz aizdegsies un uzšausies kā spietā,
Un kad upes vidū uguns kursies,
Tad no pārestībām uzbūvētā laiva, -
Mans drošais kuģis viņai pretī burās
|
||||
11. |
||||
|
Trejdeviņi loki
Mazi, mazi vilnīši,
Baltu staru kūlīši
Trejdeviņus lokus meta,
Manu dziesmu gaidīdami
Augstu gaisā trīcēdama
Trejdeviņā jūriņā,
Sēd koklīte - zeltainīte
Baltas gaismas pūriņā
Sēd koklīte - zeltainīte,
Zelta stīgu nostiepusi,
Zelta stīgu nostiepusi,
Dziesmu gaisos aizlaidusi
Es to dziesmu nosaķēru,
Debestiņu pāriedams;
Līdz kaulam nospēlēju,
Zelta stīgu pārraudams
...Mazi, mazi vilnīši,
Baltu staru kūlīši
Trejdeviņus lokus meta,
Manu dziesmu meklēdami
|
||||
12. |
||||
|
Maigais skatiens
Tu esi sists un izvarots,
Viss tev ir ņemts, kas bija dots, -
Ir maigais skatiens varens spēks,
Nav varenāka spēka vairs
Tavs prāts ir murgos izmocīts,
Tomēr tu tiec uz priekšu dzīts, -
Ir maigais skatiens varens spēks,
Nav varenāka spēka vairs
Tu gribi laimīgs būt, ne šķelts,
Lai dziedē gaismas tīrais zelts, -
Ir maigais skatiens varens spēks,
Nav varenāka spēka vairs
Pret aizvainojuma un naida lāstu
Sniedz mīlestības pilnu glāstu, -
Ir maigais skatiens varens spēks,
Nav varenāka spēka vairs
|
||||
13. |
Zig Zag - Rūķīši
03:57
|
|||
|
Rūķīši
Pie pavarda,
Kas ziemas salā bargā
Glabā siltas atmiņas
Un karstas ogles sargā,
Tu stāvi,
Tev balti milti saujā,
Jo velna miltus
Velnam esi atdevis
Un esi dzīvs,
Tu esi izdzīvojis...
...Vien kopš tās reizes
Naksnīgajās debesīs
Ragains pīrāgs iemājojis
Tā stāvot, netīši vai tīši,
Tev apkārt brīnumainā spietā,
Sprēgādami tā kā ogles,
Dancot sākuši rūķīši,
Un kā jau vienmēr -
Jautri viņi danco tā;
Šai pasakai ir pienākušas beigas,
Uz redzēšanos, rūķīši, atā!
|
||||
NABA MUSIC Rīga, Latvia
NABA MUSIC is an independent record label based in Riga, Latvia. Latvian indie, punk, experimental, rock, electronic, spoken word.
If you like NABA MUSIC, you may also like:
supported by 5 fans who also own “Skalbe. Dzirnavās (2019)”
go to album
This creative San Francisco guitar band melds trip hop, krautrock, My Bloody Valentine-esque noise, and jangle pop hooks.
go to album
Crumble EP
by Letting Up Despite Great Faults
Great Austin group Letting Up Despite Great Faults return with another irresistible EP of noisepop.
go to album
Flower Of Life [LP]
by Taleen Kali
"Flower Of Life" yanks riot grrrl south through the unmistakable garage psych sound indispensable to the last 20-odd years of rock music out of Los Angeles.
go to album
Cruel Optimism
by NATURAL VELVET
Dreamy indie pop bent with just a bit of dissonance hits all the right notes and all the wrong ones.
go to album
L.A.’s No Swoon offer dazzling dreampop on this, their debut album, with feather-light melodies drifting over rolling guitars.
go to album
The Lost Frequency
by Palm Ghosts
This Nashville group draws on the classic sound of ’80s goth and gloom pop to create swirling songs with stately keys and haunting melodies.
go to album
